Ārstnieciskā masāža ir viena no pamatmetodēm dažādu traumu un saslimšanu ārstēšanā un profilaksē. Masāža tiek izmantota kā efektīva ārstēšanas un fiziskās, un garīgās veselības atjaunošanas metode jau vairāki gadsimti. Tā ārstē, atslābina un tonizē, katrai pieskāršanai ir dziedinoša iedarbība uz cilvēka organismu. Ārstnieciskā masāža uzrāda pozitīvu dziedniecisku ietekmi uz cilvēka centrālo un perifēro nervu sistēmu. Jau kopš senseniem laikiem masāža ir pazīstama kā efektīvs līdzeklis, lai likvidētu muskuļu spriedzi, mazinātu sāpes, uzlabotu asinsriti, tā sekmē ādas elpošanu, pastiprina sviedru un tauku dziedzeru darbību un vienlaikus palīdz saglabāt enerģijas līdzsvaru ķermenī. Masāža atjauno nogurušā muskuļa spēku, paaugstina tās darbspēju, nostiprina locītavas un saites. Līdz ar to palīdz pie ļoti daudzām slimībām. Masāžas iedarbība uz organismu ir ne tikai lokāla, proti, uz masējamo ķermeņa daļu, bet arī vispārēja – ar masāžas palīdzību tiek nostiprināta imūnā sistēma, tiek uzlabotas organisma aizsargspējas, uzlabojas iekšējo orgānu darbība, uzlabojas pašsajūta, uzlabojas termoregulācijas procesi.
Kad muskuļi ziņo par slimību
Vai zināji, ka mūsu muskuļi par iespējamām veselības problēmām var brīdināt jau tad, kad nekas par tām vēl neliecina? Bet arī tad, ja veselības problēmas jau radušās, lietišķā kinezioloģijas speciālisti, izmantojot muskuļu testēšanu, palīdz gan diagnosticēt, gan arī ārstēt traucējumus organismā.
Par lietišķo kinezioloģiju uzzināju nejauši – pirms dažiem gadiem, gatavojot rakstu par mugurkaula veselību, tikos ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas mugurkaula ķirurgu Oļegu Suhorukovu. Tā kā pašai jau gadiem ir problēmas ar sprandu un plecu daļu, jautājumu man bija daudz, ļoti daudz. Ārsts uz tiem visiem atbildēja un beigās (nezinot, ka man ir kādas veselības problēmas), noteica, ka redzot – man ir muguras problēmas un es nevarot pagriezt galvu uz sāniem tā, kā tam vajadzētu būt. Vai viņš drīkstot man veikt muskuļu testēšanu? Lai gan pirmoreiz par ko tādu dzirdēju, nospriedu, ka nekas traks jau tas nebūs un teicu jā. No malas varētu šķist, ka neko TĀDU dakteris jau man nedarīja – lika pacelt roku un pretoties viņa uzspiedienam uz elkoņa. Pēc tam lūdza piespiest punktu zem atslēgas kaula sāpošajā pusē. Tad uzspieda šur, uzspieda tur un… Notika brīnums! Ja līdz tam galvu varēju pagriezt tikai mazliet uz kreiso pusi un nedaudz vairāk uz labo, tad pēkšņi to brīvi un bez jebkādām sāpēm varēju pagriezt gan vienā, gan otrā virzienā! Godīgi sakot, tā arī nesapratu, kā tas iespējams…
Nākamajā reizē pie daktera nonācu ar deguna dobuma iekaisumu, kuru nespēja izārstēt nevienas zāles (nekādas deguna duršanas un citas manipulācijas negribēju). Dakteris atkal dažādos man nesaprotamos veidos notestēja manus muskuļus un izrakstīja fitoterapijas kompleksu. Jau pēc dienas elpot kļuva krietni vieglāk, vēl pēc dažām dienām iekaisums bija pārgājis… Brīnumi? Nē, lietišķā kinezioloģija!
Lietišķas kineziologija ir izpalīdzīga diagnostiska metode kura palīdz noprecizēt diagnozi un ārstēšanas līdzekļus ar manuālo muskuļu testēšanas paņēmieniem, balstoties uz nervu sistēmu atbildēm uz dažādiem kairinājumiem.
Mūsu ķermenī ir (tūkstošiem) daudz muskuļu, un tiklīdz kaut viens atslābst vai ir ilgstoši sasprindzināts, arī citi vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Ja muskulis ir vājš un nespēj pienācīgi pildīt savas funkcijas, arī ar to saistītais orgāns nedarbojas ar pienācīgu jaudu un ar laiku rada veselības problēmas. «Mūsu muskuļi zina visu, kas notiek ar mūsu organismu un var dot mums atbildes uz pareizam jautājumiem par mūsu veselību. Jāmāk tikai ķermenim to pajautāt,» skaidro Oļegs Suhorukovs, kurš (vienīgais) pirmais Austrumeiropā ieguvis diplomu Diplomat of International College of Applied Kinesiology.
Uzreiz gan jāpiebilst, ka lietišķa kinezioloģijā runa nav par spēku tiem muskuļiem ,ko darbinām sporta zālē un kurus cenšamies uztrenēt, vingrojot. Kinezioloģija runā par muskuļu funkcijam, kas nodrošina mūsu kustības, to, ka vispār spējam noturēt savu ķermeni un to pārvaldīt, dažādos režīmos.
Izrādās, muskuļiem ir dažādi funkcionāli stāvokļi. Normāli muskuļa darbība ir koncentriska – muskuļa saraušanās notiek tā vidus daļā. Bet, ja muskulis kļūst vājš, tā saraušanās notiek ekscentriski, tātad slodze koncentrēta nevis muskuļa vidusdaļā, bet tā malās. Līdz ar to muskulis pagarinās, muskuļa šķērsizmērs mazinās un rodas disbalanss. Piemēram, viena kakla puse (kā savulaik notika man) ir savilkta, tātad pārslogota, bet otra – nepietiekami nodarbināta. Kad mēģinu noskaidrot, kā ārsts varēja noteikt, ka man bija problēmas ar sprandu, Oļegs Suhorukovs paskaidro: jau redzot cilvēka gaitu, iespējams noteikt, vai muskuļu stāvoklis ir normāls vai ne. Ja galva it kā izvirzīta, slīd uz priekšu, tas nozīmē, ka vāji ir tieši muguras muskuļi. Ja galva pastāvīgi mazliet pieliekta uz vienu pusi, tas nozīmē, ka cilvēkam ir funkcionāls vājums. Turklāt viņš par iespējamām problēmām visticamāk vēl pat nenojauš! Līdzīgā veidā muskuļi signalizē arī par citām veselības problēmām.
«Ja ir muskuļu līdzsvara traucējumi, jebkurš pārslogojums attiecīgajā vietā – vai tā būtu sēdēšana pie datora vai regulāra smagumu cilāšana vai ilgas stundas pavadot kājās – attiecīgo problēmu, kas cilvēkam jau ir, vienkārši saasina. Ja ir muskuļu vājums, līdzsvara traucējumi muskuļos, slodze momentāni tiek nodota dziļākajām struktūrām un attiecīgajā ķermeņa daļā (vai orgānā, par kuru atbildīgs attiecīgais muskulis) sāk veidoties deģeneratīvas izmaiņas. Vienam šīs izmaiņas notiek lēnāk, citam ātrāk».
Signāls par problēmām
Kā skaidro ārsts, ikviens pieskāriens, jebkura darbība atsaucas ķermenī ar receptoru vilni. To smadzenes analizē un uz to reaģē ar muskuļu tonusa maiņu. «Katru dienu izmantojam vārdu tonuss, bet daudzi nemaz nezina, kas tas ir. Tā ir muskuļa īpatnība, ko izraisa pastāvīgo nervu stimulu plūsma un kas nosaka muskuļa pretošanos izstiepumam. Hipertonuss ir palielināts muskuļu tonuss, hipotonuss – samazināts muskuļu tonuss, bet atonija – muskuļu tonusa zaudēšana,» skaidro ārsts.
Muskuļu tonusa samazināšanās patiesībā ir normāla parādība. Taču ar nosacījumu, ka muskulis vājš ir vien tik ilgi, cik tas organismam nepieciešams. Piemēram, ejot daļa muskuļu ir saspringti, daļa – vāji, pēc mirkļa saspringtie muskuļi kļūst vāji un saspringst pretējie muskuļi. Problēmas rodas tad, ja kādi muskuļi ilgstoši ir vāji: muskuļu disbalansa dēļ rodas sāpes. Atslābstot dažu grupu muskuļiem, palielinās citu grupu muskuļu tonuss un ir spiesta iesaistīties palīgmuskulatūra. Tiek izjaukts optimālās kustības algoritms, līdz ar to rodas pārslodze. Muskuļi garumā var palielināties pat par 3–4 milimetriem, bet tas nozīmē, ka muskulim ķermeņa pretējā pusē šī palielināšanās jākompensē. Tas savukārt nozīmē, ka slodze, ko līdz šim turēja muskulis, tagad iet organisma dziļākajās struktūrās un var izraisīt veselības problēmas. «Tiklīdz noregulēsim muskuļu līdzsvaru, muskuļu tonuss atjaunosies. Ja tas atjaunosies, atjaunosies līdzsvars organismā un mainīsies spiediens organisma dziļākajās struktūrās un veselība uzlabosies,» skaidro Oļegs Suhorukovs.
Muskuļu tonusa izmaiņas ir organisma aizsargreakcija: ja organismā ir problēma un tas sev ļaus darboties uz pilnu klapi, organisms var to neizturēt. Tāpēc tas labāk laikus samazina muskuļu tonusu, tādējādi organismam dodot signālu – ei, ar mani kaut kas nav kārtībā. Tas nozīmē, ka kaut kur organismā ir problēma un jāmeklē, kur tieši. Kinezioloģijas pamatuzdevums – atrast muskuļu funkcionālā atslābuma iemeslu.
Pretojas vai tomēr nē?
Kas īsti notiek pie kineziologa? Testējot muskuļus, ar muskuļu manuālo testēšanos metodi, tiek noskaidroti dziļāki veselības problēmu iemesli – novērtēts organisma funkcionālais stāvoklis, stājas traucējumi, muguras, galvas, locītavu sāpes, alerģijas, pārtikas produktu panesamība, vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā. Tas iespējams, diagnosticējot muskuļu tonusu.
« Lietišķa kinezioloģijā izmantojam muskuļu testēšanas metodi, kas vērtē nevis muskuļu spēku, bet to, kā tie reaģē uz slodzes palielināšanu pie izometriska stāvokļa – vai to pretestība pieaug vai nē. Izometrisks stāvoklis nozīmē to, ka muskuļu tonuss pieaug, bet nenotiek garuma maiņa – muskuļa garums ir konstants, nemainīgs,» skaidro Oļegs Suhorukovs.
Lai notestētu deltaveida muskuļu darbību, tev būs jāizstiepj roka pleca augstumā un viegli jāsaliec, tajā pašā laikā ar roku piespiežot punktu zem atslēgas kaula (tas palīdz muskuli noturēt vietā, neļaut tam izstiepties). Jānogaida divas trīs sekundes, pēc tam ārsts mēģina saliekto roku it kā nospiest lejā. Šis process mazliet līdzinās laušanās sacensībām – ārsts mēģina roku nospiest lejā, bet tev jācenšas to noturēt. «Šai brīdī vērtējam muskuļu funkciju, kā tie reaģē uz pretestības palielināšanos. Uzzinām, vai muskulis spēj to izturēt vai ne. Ja muskulis nespēj izturēt pretestības palielināšanos, tas ir vājš. Ja spēj izturēt pretestības palielināšanos, tas ir normotonisks – tātad normāls. Savukārt ja muskulis nereaģē ne uz ko, to dēvē par hipertonisku muskuli. Raksturīgi, ka hipertonisks muskulis vienmēr ir saīsināts».
Man, piemēram, ārsts diagnosticē, ka nākotnē esot iespējamas problēmas ar vairogdziedzeri. Bet par to neliecina nekas, vispār nekas! Visas vairogdziedzera analīzes vienmēr bijušas ideālas… Bet organisms, lūk, dod signālu – ja es par to nerūpēšos laikus, notiks tā…
Vāji muskuļi = problēma atbilstošajā orgānā
Ideālā variantā mūsu muskuļiem vajadzētu būt normotoniskiem, tātad normāliem. Muskuļu hipertonuss atspoguļo to, ka ne tikai muskuļu, bet arī orgānu darbība ir pastiprināta.
«Katram cilvēkam ir sava individuāla, bieži vien nepareiza, stāja. Taču tradicionālajā medicīnā neviens nerunā par to, kāpēc tā ir. Sak, jūs nepareizi sēžat, nepareizi stāvat, jūs netrenējaties. Bet es varu pierādīt, ka stāju ietekmē nevis tas, kā sēžam vai stāvam, bet individuālas stājas īpatnības, par kurām atbildīgs kāds no muskuļiem. Ja stāja ir traucēta, iespējams novērtēt, kurš no muskuļiem ir vājš un kāpēc tas ir vājš, un, protams, iespējams šo problēmu risināt».
Oļegs Suhorukovs kā piemēru min cilvēkus ar tā dēvēto alus vēderu. «Vēdera muskulatūra ir saistīta ar tievo zarnu. Ja tievajā zarnā ir disfunkcija – cilvēkiem, kas lielos daudzumos dzer alu, šī disfunkcija noteikti ir –, tā uzreiz atspoguļojas kā muskulatūras vājums. Tas nozīmē, ka cilvēks ar alus vēderu nevar šo vēderu noturēt. Pat ja viņš pēkšņi sāktu vingrot, nekas nemainītos, viņš vienalga savu vēderu nespētu noturēt. Šeit arī ir kinezioloģijas māksla – lai pierādītu tievās zarnas disfunkciju, varētu veikt neskaitāmas analīzes, pārbaudes… Bet var izmantot arī vienkāršu muskuļu testu, kas problēmu parādīs uzreiz. Individuāla neiroloģiska sakarība starp orgāniem un muskuļiem ļauj ne tikai novērtēt un atjaunot muskuļu līdzsvaru (saprast, tieši kurā orgānā ir problēma), bet arī atrast atbilstošāko terapiju jeb ārstēšanas metodi konkrētajai problēmai».
Kā vēl vienu piemēru dakteris min kādu savu pacientu, kas bija saslimis ar kādu infekciju un tās ārstēšanai lietojis antibiotikas. Zāles lieliski palīdzējušas pret infekciju, bet pēc pāris nedēļām cilvēkam sākusi sāpēt mugura. «Šķietami – nekāda sakara un saistības. Bet! Muskuļi, kas notur mugurkaulu, saistīti ar zarnām: ar tievo zarnu, ar resno zarnu. Ja zarnas nestrādā, kā tas paredzēts, muguras muskuļi kļūst vāji, organisms nespēj adaptēties un muskuļiem paredzētā slodze tiek nodota dziļākām struktūrām. Rezultātā muskuļi sāk stiepties un rodas muguras sāpes. Kas tās izraisīja? Funkcionāli traucējumi zarnās… »
Svarīga profilakse
Ārsts uzsver: ja braucam ar automašīnu un jūtam – kaut kas grab, klab, tad dodamies uz autoservisu un laikus labojam mašīnu. Ja mēs to nedarām, pēc kāda laika mašīnai būs jāmaina daudz dažādu detaļu, jāiegulda laiks un nauda tās remontā. «Gluži tāpat ar cilvēku. Ja nereaģējam, kad mūsu organisms tikai sāk klabēt, sagaidīsim nopietnu slimību. Diemžēl tradicionālajā medicīnā ārstē tikai tad, kad jau jāoperē vai nopietni jāārstē. Bet mani interesē, kad un kāpēc veselības problēmas sākas un kā tās novērst,» skaidro ārsts. Vienam palīdz akupunktūra, citam ķirurģija, vēl kādam vitamīni. Katrai slimībai ir savas zāles. Kā noskaidrot, kas palīdzēs vislabāk un ko darīt? Ļoti vienkārši? – pieliekot roku terapeitiskajā lokalizācijā (kinezioloģijā zināmi konkrēti punkti uz ķermeņa, kas rūpējas par konkrētu orgānu), muskulis kļūst stingrs un līdz ar to atrisinās konkrētā problēma. Šādā veidā iespējams arī pārbaudīt zāles, mikroelementus, kas var atjaunot muskuļu darbību. Pateicoties mākai noteikt muskuļu tonusu, piemēram, veicot manuālo terapiju, iespējams noteikt, kurā virzienā bīdīt attiecīgo skriemeli. Mazliet pabīdot skriemeli vienā virzienā, muskulis kļūs vājš. To pabīdot citā virzienā – stiprs. Tas nozīmē, ka skriemelis jābīda tai virzienā, kur muskulis kļūst stiprs. Līdz ar to precīzi iespējams noteikt, kurā vietā skriemelis jāpieregulē. «Redziet, organisms visu laiku mūs informē, mēs tikai nemākam lasīt tā sniegtos vēstījumus. Bet muskuļu testēšanas metode, kas tika izgudrota jau pagājušā gadsimta sākumā, šos vēstījumus palīdz atšifrēt».
Labas domas un pareizs uzturs
Vai ir zināms, kas palīdz un kas kaitē mūsu organismam? «Kā liecina pētījumi, ja sāk rasties deģeneratīvas izmaiņas, piemēram, mugurkaulā, attīrīšanās nolūkā būtu vēlams aptuveni mēnesi atturēties no piena un gaļas produktiem. Šai laikā organisms varēs brīvi uzelpot un atjaunoties. Kāpēc jāaturas no piena? Jo retajam cilvēkam pieaugušā vecumā organisms spēj pārstrādāt laktozi, pienā cukurs, fermenta laktāzas deficīts) esošos (fermentus.) Līdz ar to uzņemtais piens nevis pārstrādājas, bet nogulsnējas, ja tā var teikt, maliņā, pārveidojas par taukiem un piesārņo organismu. Bet ar to sākas slimība. Ne velti gandrīz katrā kultūrā ir gavēņa laiks, kad nav ieteicams ēst piena produktus,» stāsta ārsts. Organismam ļoti ieteicama ir Vidusjūras diēta, kas nosaka, ka nedrīkst ēst olbaltumvielas kopā ar ogļhidrātiem. Gaļa un dārzeņi jāēd kopā ar dārzeņiem un tāpat arī pasta.
«Daudz ko varam ietekmēt ar savām domām, pozitīvismu. Pateicoties tiem, varam mainīt gan savu likteni, gan veselību. Kādas domas ir mūsu galvā, tāds ir mūsu ķermenis».
Lietišķas kineziologija ir izpalīdzīga diagnostiska metode kura palīdz noprecizēt diagnozi un ārstēšanas līdzekļus ar manuālo muskuļu testēšanas paņēmieniem, balstoties uz nervu sistēmu atbildēm uz dažādiem kairinājumiem.
*Konsultē traumatologs ortopēds, mugurkaula ķirurgs, sertificēts manuālais terapeits, lietišķās kinezioloģijas speciālists OĻEGS SUHORUKOVS.
Raidījuma viesi: Neiroloģe, manuālā terapeite Anita Djačenko; Mugurkaula ķirurgs, ortopēds Oļegs Sugorukovs